Google Fonts un GDPR: vairāk nekā trešdaļa Latvijas mājaslapu fontus ielādē no Google serveriem

Fonts, kurā mājaslapa rāda tekstu, ir fails, un pārlūkam tas no kaut kurienes jāpaņem. Daudzas mājaslapas to ņem no Google serveriem, tāpēc katra apmeklētāja pārlūks sazinās ar Google, vēl pirms lapa ir uzzīmēta. Baltijas mājaslapu pētījumā, kurā 2026. gada jūlijā un augustā izmērījām gandrīz visas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mājaslapas, saskaitījām, cik mājaslapu tā dara. Vācijā tiesa par šādu fontu ielādi jau ir lēmusi, un labojums ir viens no mazākajiem darbiem, kāds mājaslapai vajadzīgs.

Īsumā

Fontus no Google serveriem ielādē 36 % Latvijas, 42 % Igaunijas un 45 % Lietuvas mājaslapu. Katrā šādas mājaslapas apmeklējumā Google saņem apmeklētāja IP adresi, pirms viņš varētu kaut kam piekrist. Minhenes apgabaltiesa 2022. gada janvārī atzina, ka tas pārkāpj apmeklētāja tiesības, ko viņam dod GDPR, jo tos pašus fontus var rādīt no mājaslapas servera, ar Google nesazinoties. Tas ir viens Vācijas pirmās instances tiesas spriedums, nevis visā ES saistoša judikatūra. Labojums tomēr ir vienkāršs: fontu failus glabāt savā serverī. Savu mājaslapu pārlūkā varat pārbaudīt divās minūtēs un jaunākā WordPress bloku tēmā fontus varat pārcelt paši, bez izstrādātāja.

Ko atradām

Pētījuma pārlūks katru sākumlapu ielādēja tāpat kā apmeklētāja pārlūks un pierakstīja, uz kurieni aizgāja tās pieprasījumi. Pētījuma rezultātu tabulā rindā “Google fonti no CDN” ir 36 % Latvijas, 42 % Igaunijas un 45 % Lietuvas mājaslapu. Latvijā tā ir vairāk nekā katra trešā mājaslapa, un tas ir mazākais skaitlis Baltijā.

Tehniski notiek šādi. Lapas kods liek pārlūkam paņemt stila lapu no fonts.googleapis.com, un šī stila lapa norāda uz fontu failiem adresē fonts.gstatic.com. Abus pieprasījumus pārlūks sūta pats un tieši Google, bet serveris nevar atbildēt uz pieprasījumu, neredzot IP adresi, no kuras tas nācis. Mājaslapas īpašnieks šo adresi nekad neredz un parasti par to nedomā. Apmeklētājam neviens neko nejautā. Ar sīkdatnēm ir citādi: sīkdatņu logs fontu pieprasījumu neaptur, ja vien kāds fontu stila lapu nav ar to īpaši savienojis. Arī tad iznāk slikti, jo lapa maina burtveidolu brīdī, kad apmeklētājs nospiež “Piekrītu”.

Ko tiesa nosprieda

Spriedums, uz kuru visi atsaucas, ir Minhenes apgabaltiesas (Landgericht München I) 2022. gada 20. janvāra spriedums lietā 3 O 17493/20. Apmeklētājs iesūdzēja tiesā mājaslapas uzturētāju, jo mājaslapa fontus ielādēja no Google serveriem. Tiesa secināja trīs lietas:

• Dinamiska IP adrese mājaslapas uzturētājam ir personas dati, jo cilvēku, kas to lieto, ar iestāžu un interneta pakalpojumu sniedzēja palīdzību principā var noskaidrot.
• Apmeklētājs nebija piekritis, ka viņa adresi nodod tālāk, tāpēc automātiska tās nosūtīšana Google aizskāra viņa tiesības.
• Leģitīmu interešu, uz kurām atsaukties, nebija. Tiesas pamatojums ir sprieduma noderīgākā daļa: Google Fonts var lietot arī tā, ka, atverot lapu, savienojums ar Google serveri nenotiek un apmeklētāja IP adrese līdz Google nenonāk.

Tiesa uzdeva uzturētājam to pārtraukt, informēt apmeklētāju par to, kādi viņa dati apstrādāti, un samaksāt 100 euro ar procentiem.

Sprieduma svaru nevajag pārspīlēt. To pieņēma viena Vācijas apgabaltiesa pirmajā instancē. Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas tiesai tas nav saistošs, un tas nav Eiropas Savienības Tiesas spriedums. Citā valstī var noderēt tā argumentācija, jo tā balstās uz GDPR, kas visās dalībvalstīs ir viena un tā pati regula: ja personas datu nodošanu var novērst gandrīz bez izmaksām, grūti pierādīt, ka tā bija vajadzīga.

WordPress pēc sprieduma mainīja savus ieteikumus. Tēmu komanda 2022. gada 18. jūnijā rakstīja tēmu autoriem, ka spriedums skar daudzas direktorijā esošās tēmas, un ieteica pāriet uz fontiem, kas glabājas pašas mājaslapas serverī.

Kāpēc fontus vairs nav vērts ņemt no Google serveriem

Sākotnēji fontus no Google ielādēja ātruma dēļ. Vienus un tos pašus fontu failus lietoja tik daudz mājaslapu, ka apmeklētājam tie bieži jau bija pārlūka kešatmiņā. Pārlūki to ir mainījuši. Chrome kopš 86. versijas kešatmiņu dala pa mājaslapām, tātad vienā mājaslapā saglabātu failu citā vairs neizmanto, un Chrome paziņojumā starp šādiem koplietotiem resursiem minēti arī fonti. Tagad katras mājaslapas apmeklētājs fontu no Google lejupielādē no jauna, un pārlūkam tāpēc vēl jāveido savienojums ar otru serveri.

Fonti savā serverī mājaslapu automātiski nepaātrina, un to atzīst pats Google. Vietnē web.dev rakstīts, ka teorētiski savā serverī glabātam fontam jābūt ātrākam, jo atkrīt savienojums ar trešās puses serveri, bet praksē rezultāts ir atkarīgs no tā, vai mājaslapa izmanto CDN un HTTP/2. Mājaslapa ar lēnu hostingu, kuras fontus pārceļ pavirši, ātrāka var arī nekļūt. Ja darbs izdarīts kārtīgi, mājaslapai ir par vienu trešās puses pieprasījumu mazāk un nekas nav zaudēts.

Ko varat pārbaudīt paši un kam vajag izstrādātāju

Trīs darbības izstrādātāju neprasa:

• Noskaidrojiet, no kurienes nāk jūsu fonti. Atveriet savu sākumlapu pārlūkā Chrome, atveriet DevTools (Windows datorā F12, Mac datorā Option+Command+I), izvēlieties paneli Network un pārlādējiet lapu. Laukā Filter ierakstiet domain:*.googleapis.com, pēc tam domain:*.gstatic.com. Filtrs domain un tā aizstājējzīme aprakstīti Chrome dokumentācijā. Ja sarakstā ir pieprasījums uz fonts.googleapis.com vai fonts.gstatic.com, fonti nāk no Google. Ja abas reizes saraksts ir tukšs, mājaslapa fontus no Google neņem.
• WordPress bloku tēmā izmantojiet fontu bibliotēku. WordPress 6.5 vietnes redaktoram pievienoja fontu bibliotēku (Font Library), un tās izstrādātāju piezīmē teikts, ka, instalējot Google fontu, WordPress tā failu lejupielādē savā serverī, lai mājaslapa atbilstu GDPR. Instalējiet tajā fontu, ko jau lietojat, izvēlieties to tēmas tipogrāfijas iestatījumos, un pieprasījums uz Google pazudīs.
• Pārbaudiet vēlreiz inkognito logā. Pēc izmaiņām iztīriet mājaslapas kešatmiņu, ja tāda ir, un atkārtojiet pirmo soli. Ja Google pieprasījumi joprojām ir sarakstā, fontus pieprasa vēl kaut kas cits lapā.

Pārējam vajag izstrādātāju. Klasiskā tēmā vai page-builderī saite uz Google bieži ir ierakstīta veidnēs vai rodas no iestatījumiem, un tā jāizņem tur. Ja mājaslapa nav veidota ar WordPress, izstrādātājs fontu failus lejupielādē, piemēram, ar google-webfonts-helper vai Fontsource pakotnēm, uzraksta @font-face kārtulas un pārbauda, vai failos ir visas latviešu valodai vajadzīgās rakstzīmes, tātad paplašinātā latīņu kopa ar garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm. Un, ja pēc tēmas sakārtošanas panelī Network joprojām redzams Google fontu pieprasījums, kolonna Initiator rāda, kurš skripts vai stila lapa to nosūtīja. Atrast, kuram spraudnim vai lapā ievietotam logrīkam tas pieder, ir izstrādātāja darbs.

Izstrādātājam tas ir īss darbs, tāpēc to nepārdodam atsevišķi, bet izdarām sīkdatņu piekrišanas labošanas pakalpojumā: tā pati pārbaude, kas atklāj sīkdatnes pirms piekrišanas, parāda arī fontu pieprasījumus.

No kurienes šie skaitļi

Skaitļi ir no Baltijas mājaslapu pētījuma. Tajā 2026. gada jūlijā un augustā vienā nepārtrauktā mērījumā pārbaudījām 293 806 no 306 872 Baltijas domēniem, kas bija pētījuma sarakstā, un katrā pieprasījumā bija norādīts pētījuma nosaukums. Pilna metode ir pētījuma aprakstā. Pētījums reģistrēja, vai sākumlapa fontus ielādē no Google serveriem. Tas nevērtēja, ar ko katra mājaslapa šo pieprasījumu pamato, un nevienas mājaslapas trūkumus nepublicē ar tās nosaukumu. Tas nav juridisks atzinums par kādu konkrētu mājaslapu. Mūsu pašu mājaslapa fontus rāda no sava servera: 2026. gada 8. oktobrī greenwiremedia.com latviešu sākumlapā nebija nevienas atsauces uz fonts.googleapis.com vai fonts.gstatic.com.

Ja esat atvēruši paneli Network un nesaprotat, ko tur redzat, atsūtiet mums adresi, un pateiksim, no kurienes nāk jūsu fonti, vēl pirms runājam par cenu.