Sīkdatņu piekrišanas labošana
Piekrišanas logs pilda savu uzdevumu tikai tad, ja līdz apmeklētāja izvēlei nekas nebūtisks nav palaists. Lielākajā daļā vietņu tā nenotiek: logs parādās, bet analītika, pikseļi un iegultais video savas sīkdatnes zem tā jau ir uzlikuši. Mūsu Baltijas tīmekļa pētījums to izmērīja tieši tajās vietnēs, kuras piekrišanas pārvaldības rīku bija uzstādījušas, tātad īpašniekiem, kas par programmatūru samaksāja un uzskata sevi par atbilstošiem. Pirms jebkādas piekrišanas sīkdatnes joprojām uzlika 90 % šo vietņu Latvijā, 91 % Igaunijā un 89 % Lietuvā, vidēji četras katrā. Mēs izmērām, ko jūsu vietne patiesībā dara, salabojam ielādes secību, lai marķējumi gaidītu apmeklētāja atbildi, un pārbaudām vēlreiz.
Sīkdatņu logs pats neko neizslēdz
Piekrišanas rīks var aizturēt tikai to, ar ko tas ir savienots. Marķējums, kas ierakstīts tieši dizaina veidnē, spraudnis, kas ielādē savu izsekotāju, tērzēšanas logrīks, ko ielika mārketinga aģentūra: nekas no tā cauri piekrišanas rīkam neiet, tāpēc logs jautā, bet skripts atbildi neņem vērā. Tieši tāpēc neveiksmes līmenis vietnēs, kas rīku uzstādīja, ir ap 90 %. Programmatūra ir kārtībā. To vienkārši nekad nesavienoja ar lielāko daļu no tā, kas lapā darbojas.
Consent Mode iestatījumi parasti paliek pusceļā
Google Analytics un Google Ads sagaida piekrišanas signālus, nevis vienkārši izslēgšanu, un iestatījums, kas tikai bloķē skriptu, zaudē modelētās konversijas, kuru dēļ Consent Mode v2 vispār pastāv. Ja to iestata pareizi, mērīšana joprojām strādā, un pirms piekrišanas nekas netiek uzlikts. Ja to dara pēdējā brīdī, iegūstat sliktāko no abām pusēm: robus datos un sīkdatnes, ko solījāt neuzlikt.
Rezultātu mērām pirms un pēc
Mēs pārbaudām no tīra profila, kurā nav saglabātas iepriekšējas piekrišanas, fiksējam katru sīkdatni un trešās puses pieprasījumu, kas notiek pirms viena klikšķa, un pēc labojuma to pašu atkārtojam. Tā ir tā pati metode, ko izmantojām pētījumā visā reģionā. Citādi apgalvot, ka logs strādā, nav pamata, jo logs, kas izskatās pareizs, un logs, kas rīkojas pareizi, bieži ir divas dažādas lietas.
- Pārbaude no tīra pārlūka profila: ko vietne uzliek pirms jebkādas piekrišanas
- Karte ar katru marķējumu, pikseli, iegultni un spraudni, kas palaižas ielādē, un ar to, kurus no tiem logs tiešām kontrolē
- Skriptu ielādes secība pārkārtota, lai nebūtiskie marķējumi gaidītu īstu piekrišanas signālu
- Google Consent Mode v2 pareizi savienots ar Analytics un Ads
- Iegultais video, kartes un sociālo tīklu logrīki pārslēgti uz ielādi pēc klikšķa vai privātumu saudzējošu režīmu
- Google fonti pārcelti uz savu serveri, novēršot trešās puses pieprasījumu, kas notiek pirms piekrišanas
- Noraidīt un atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli kā piekrist: tieši šeit vairums logu kļūdās
- Atkārtota pārbaude pēc darba, ar rezultātu pirms un pēc blakus
Kam tas paredzētsUzņēmumiem, kas piekrišanas rīku jau nopirkuši, atbilstības rūtiņu atzīmējuši un nekad nav pārbaudījuši, vai tas tiešām kaut ko bloķē.
Tāpēc, ka rīka uzstādīšana un tā savienošana ar visu, kas vietnē notiek, ir divi dažādi darbi, un otrais parasti nav noticis. Rīks bloķē to, ko tas zina. Viss, kas ierakstīts veidnē, ko ielādē cits spraudnis vai ko vēlāk pievienoja aģentūra, darbojas neatkarīgi. Deviņas no desmit Baltijas vietnēm, kas šos rīkus uzstādīja, sīkdatnes pirms piekrišanas uzliek joprojām, tāpēc, ja tā ir jūsu situācija, jūs esat vairākumā, nevis izņēmums.
Atveriet sākumlapu jaunā inkognito logā, atveriet pārlūka izstrādātāja rīkus, ejiet uz krātuves vai lietotņu sadaļu un apskatiet sīkdatnes, pirms esat kaut ko logā nospieduši. Ja saraksts nav gandrīz tukšs, logs tās neaiztur. To ir vērts izdarīt pašiem, un mēs labprātāk gribam, lai jūs to pārbaudāt, nevis ticat mums uz vārda.
Datu kļūs mazāk, un ikviens, kas apgalvo pretējo, kaut ko pārdod. Pareizi iestatīts Consent Mode v2 notur mērīšanu lietojamu: apmeklētāji, kas piekrituši, tiek uzskaitīti kā parasti, pārējie tiek modelēti, nevis pilnībā zaudēti. Rezultātā datu ir mazāk nekā vietnei, kas likumu ignorē, un ievērojami vairāk nekā vietnei, kas marķējumu vienkārši izslēdz.
Pati prasība nav teorētiska: nebūtiskām sīkdatnēm vajag piekrišanu, pirms tās tiek uzliktas, un tas ir spēkā neatkarīgi no tā, vai kāds jau ir pieklauvējis. Praksē iemesls parasti ir sūdzība vai klienta jautājums, nevis regulāra pārbaude. Mūsu nostāja ir vienkārša: labojums ir tik neliels, ka strīdēties par pārbaudes varbūtību izmaksā vairāk nekā to vienkārši izdarīt.
Mēs sagatavojam sīkdatņu sarakstu, uz kura politikai jābalstās, un tieši tajā vairums politiku kļūdās, jo tās ir pārkopētas no citas vietnes. Galīgo juridisko tekstu raksta jurists, un mēs to pasakām atklāti, nevis nemanāmi uzrakstām paši.
Fontu ielāde no Google servera nosūta katra apmeklētāja IP adresi uz Google, pirms lapa vispār ir uzzīmēta, tātad pirms jebkāda piekrišana būtu iespējama. Vācijas tiesa 2022. gadā atzina, ka tas pārkāpj GDPR. Šādu ielādi atradām 36 līdz 45 % Baltijas vietņu. Fontu pārcelšana uz savu serveri prasa maz darba, un, tā kā tā parādās tajā pašā pārmeklēšanā, kurā atklājas sīkdatņu problēma, abus ir loģiski salabot reizē.