Vecas mājaslapas atjaunošana: četras novecošanas pazīmes, ko varat pārbaudīt paši
No Latvijas mājaslapām, kuru kājenē ir gads, 14,6 % rāda 2020. gadu vai senāku. Četras novecošanas pazīmes, ko varat pārbaudīt paši.
Mājaslapu reti kāds izslēdz. Biežāk to vienkārši pārstāj labot, bet serveris strādā tālāk, sertifikāts atjaunojas automātiski, un apmeklētāji mājaslapu atver vēl gadiem. Baltijas mājaslapu pētījumā, kurā 2026. gada jūlijā un augustā pārbaudījām gandrīz visas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mājaslapas, saskaitījām arī pamestās. Vairumu pazīmju, ko pētījums mērīja, mājaslapas īpašnieks var pārbaudīt pats dažās minūtēs.
Īsumā
No Baltijas mājaslapām, kuru kājenē ir autortiesību gads, 2020. gads vai senāks ir 14,6 % Latvijas, 8,6 % Igaunijas un 14,3 % Lietuvas mājaslapu. Latvijā un Lietuvā tā ir katra septītā. Mājaslapu kartes rāda to pašu: ja kartē ir datumi, jaunākais no tiem ir datēts pirms 2025. gada 15,8 % Latvijas, 16,5 % Igaunijas un 18,0 % Lietuvas karšu. Turklāt katrā valstī vairāk nekā ceturtdaļā renderēto sākumlapu ielādes laikā rodas vismaz viena JavaScript kļūda. Vecas mājaslapas atjaunošana sākas ar četrām pārbaudēm, kurām izstrādātājs nav vajadzīgs: kājenes gads, mājaslapas kartes datums, kļūdas pārlūka konsolē un lapas avota kods. Pēdējo triju cēloņus parasti novērš izstrādātājs.
Gads kājenē
Autortiesību rindiņa lapas apakšā bieži ir vienīgais datums, ko mājaslapa rāda apmeklētājiem. Pētījums to nolasīja visur, kur mājaslapa to rāda: 16 698 Latvijas, 22 790 Igaunijas un 34 348 Lietuvas mājaslapās. Visi skaitļi tabulā ir no pētījuma nodaļas par pamestajām mājaslapām.
| Latvija | Igaunija | Lietuva | |
|---|---|---|---|
| Autortiesību gads kājenē 2020 vai senāks | 14,6 % | 8,6 % | 14,3 % |
| Autortiesību gads kājenē 2025 vai jaunāks | 71,2 % | 65,7 % | 68,6 % |
| Strādājošai mājaslapai ir mājaslapas karte | 45,9 % | 55,4 % | 50,3 % |
| Jaunākais kartes datums pirms 2025. gada | 15,8 % | 16,5 % | 18,0 % |
| Sākumlapas ielādē vismaz viena JavaScript kļūda | 26,9 % | 28,8 % | 27,9 % |
Igaunijā pamesto mājaslapu ir manāmi mazāk. Latvijā ir visvairāk svaigu kājeņu (71,2 %) un arī visvairāk senu (14,6 %, Lietuvā 14,3 %), bet maz pa vidu. Latvijas mājaslapa parasti ir vai nu kopta, vai pamesta pavisam.
Vecs gads neko nesabojā. Tas tikai pasaka katram apmeklētājam, kas nonāk līdz lapas apakšai, ka mājaslapai gadiem neviens nav pieskāries.
Mājaslapas karte ar veciem datumiem
Mājaslapas karte (sitemap) ir fails, kurā mājaslapa uzskaita savas lapas meklētājprogrammām. Karti publicē 45,9 % strādājošo Latvijas mājaslapu, 55,4 % Igaunijas un 50,3 % Lietuvas. No kartēm, kurās ir datumi, jaunākais ieraksts ir datēts pirms 2025. gada Latvijā 15,8 %, Igaunijā 16,5 % un Lietuvā 18,0 % gadījumu. Tātad jaunākais saturs, ko šāda mājaslapa uzskaita, ir vismaz pusotru gadu vecs.
Datums ir svarīgāks, nekā šķiet. Google dokumentācijā par mājaslapas kartēm rakstīts, ka lastmod vērtībai jāatbilst lapas pēdējo būtisko izmaiņu datumam un laikam un ka Google šo vērtību izmanto, ja tā vienmēr ir precīza un to var pārbaudīt, piemēram, salīdzinot ar lapas pēdējām izmaiņām. Ja karte izveidota vienreiz, kad mājaslapu publicēja, un kopš tā laika nav atjaunota, tajā ir veci datumi vai, ja lapas tomēr mainījās, datumi, kas lapām neatbilst.
Lapa, kas salūzt ielādes laikā
Nolaidība redzama arī tad, kad lapa ielādējas. Vismaz viena JavaScript kļūda, proti, kāds lapas skripts nenostrādā, sākumlapas ielādē rodas 26,9 % renderēto Latvijas mājaslapu, 28,8 % Igaunijas un 27,9 % Lietuvas. Renderētās sākumlapas ir tās, kuras pētījums varēja pilnībā ielādēt pārlūkā: 36 838 Latvijā, 62 883 Igaunijā un 73 252 Lietuvā. Visās trijās valstīs kļūdu biežums ir gandrīz vienāds.
Daudzas šādas kļūdas ir nekaitīgas. Dažas nozīmē, ka nemanāmi nestrādā izvēlne, saziņas forma vai sīkdatņu logs, un īpašnieks to parasti uzzina pēdējais, jo pārlūks kļūdas nerāda, ja neviens neatver konsoli.
Lapa, ko uzbūvē tikai skripts
Neliela daļa mājaslapu ir iestrēgušas pretējā veidā: tās ir pārāk modernas, nevis novecojušas. Tādu ir 3,1 % renderēto Latvijas mājaslapu, 2,1 % Igaunijas un 2,0 % Lietuvas: pārlūkā redzamajā lapā ir vairāk nekā desmitreiz vairāk satura nekā failā, ko atsūtīja serveris. Fails ir praktiski tukšs, un lapu pēc tam uzbūvē JavaScript. Kā rakstīts pētījumā, šādas mājaslapas lielākoties neredz neviens crawler, kas nedarbina pilnu pārlūku, un tādi ir vairums AI crawler.
Viena vecā tehnoloģija ir dzīvīgāka, nekā gaidīts: RSS vai Atom plūsmu joprojām piedāvā 25,4 % strādājošo Latvijas mājaslapu, 37,7 % Igaunijas un 34,1 % Lietuvas. Tā nav kļūda. Pētījums pieļauj, ka platformas plūsmu izveido pēc noklusējuma un neviens to neizslēdz.
Ko varat pārbaudīt paši un kam vajag izstrādātāju
Četrām pārbaudēm izstrādātājs nav vajadzīgs:
- Izlasiet savu kājeni. Ja gads ir vecs, nomainiet to tur, kur rediģē kājeni, parasti kājenes iestatījumos vai kājenes blokā mājaslapas redaktorā. Ja gadu kāds ieraksta ar roku, nākamajā janvārī tas atkal būs nepareizs.
- Atveriet mājaslapas karti. Parasti tā atrodas jūsu domēnā adresē
/sitemap.xmlvai adresē, kas norādīta failā/robots.txt. Atrodiet jaunāko datumu. Ja šogad lapas mainījāt, bet karte rāda vecāku datumu, karte pati neatjaunojas. - Atveriet pārlūka konsoli sākumlapā. Pārlūkā Chrome Windows un Linux datorā nospiediet Ctrl+Shift+J, Mac datorā Cmd+Option+J, un pārlādējiet lapu. Sarkanās rindas ir kļūdas. Pierakstiet, cik to ir un kādas adreses tajās minētas.
- Pārbaudiet, vai teksts ir lapas avota kodā. Sākumlapā noklikšķiniet ar peles labo pogu, izvēlieties “View page source” jeb lapas avota skatu un meklējiet teikumu, ko redzat ekrānā. Ja tā tur nav, lapu pēc ielādes uzbūvē skripts.
Izstrādātājs vajadzīgs, lai novērstu pēdējo triju pazīmju cēloņus. Mājaslapas karte, kas pati neatjaunojas, parasti ir spraudņa iestatījums vai fails, ko kāds izveidoja ar roku, kad mājaslapu publicēja, un, lai to aizstātu, jāzina, kurš no abiem tas ir. Konsoles kļūdas jāizseko līdz skriptam, kas tās izraisa, un jāpārbauda, ko tās sabojā: tas var būt spraudnis, tēma vai trešās puses kods. Ja lapa rodas tikai pēc skripta darbības, tai vajag servera renderēšanu, un vairumā mājaslapu tā ir pārbūve, ar iestatījumu te nepietiek. Lai kājene vienmēr rādītu pašreizējo gadu, izstrādātājam jāmaina viena rinda, un vecā gada vairs nebūs nekad. Lai mājaslapa atkal nenovecotu, vajag ikmēneša uzturēšanu. Kas tajā ietilpst un cik tā maksā, rakstījām atsevišķi, un mūsu uzturēšanas plāni ir šeit.
No kurienes šie skaitļi
Skaitļi nav izlase. 2026. gada jūlijā un augustā izmērījām 293 806 Baltijas domēnus no vienas fiksētas vietas, ar crawler, kas katrā pieprasījumā norādīja savu vārdu. Rezultātus publicējam tikai kopsummās un nevienu mājaslapu neminam blakus tās trūkumiem. Ātrumu, ko neaprūpēta mājaslapa arī zaudē, aplūkojām Latvijas mājaslapu statistikā.
Ja vēlaties, lai kāds no malas paskatās, vai jūsu mājaslapa nav novecojusi, atsūtiet mums tās adresi, un pateiksim, ko redzam.