Iepakojuma atbilstība Latvijas veikalam

Par iepakojumu uzņēmumam ir divi atsevišķi pienākumi, un tie nāk no dažādiem likumiem. Viens ir par dokumentiem: kas iepakojumam ir iekšā un kas to var apliecināt. Otrs ir par kilogramiem: cik daudz iepakojuma gadā aiziet pie pircējiem, cik par to jāmaksā un kam par to jāziņo. Tos pastāvīgi sajauc kopā, tāpēc šī lapa sākas ar to, kur iet robeža.

Divi pienākumi, kas nav viens un tas pats

Pirmais ir dokumentācijas pienākums no Regulas (ES) 2025/40. Tas, kam regula uzliek ražotāja lomu, drīkst laist tirgū tikai iepakojumu, kas atbilst 5.-12. pantam Regulas (ES) 2025/40 15. panta 1. punkts, pirms laišanas tirgū veic atbilstības novērtēšanu un sagatavo VII pielikuma tehnisko dokumentāciju 15. panta 2. punkts, paraksta ES atbilstības deklarāciju un glabā abus dokumentus piecus gadus, bet atkārtoti lietojamam iepakojumam desmit 15. panta 3. punkts. Šajā pienākumā maksājuma nav - ir dokumenti, kas jāspēj uzrādīt.

Otrais ir kilogramu pienākums no Latvijas likumiem. Dabas resursu nodokli aprēķina par iepakojuma materiāla svaru, nevis par to, kas iepakojumā ir iekšā Dabas resursu nodokļa likuma 4. panta pirmās daļas 6. punkts. Nodokļa maksātājs ir tas, kurš pirmais Latvijā pārdod preci iepakojumā vai pievieno iepakojumu pircēja ērtībai. Kad radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir 300 kilogrami vai vairāk, jāpievienojas ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai - jāslēdz līgums ar apsaimniekotāju vai jāizveido sava sistēma 8. panta 1.² daļa. Pēc šī apjoma pārsniegšanas trīs mēnešu laikā jāreģistrējas Valsts vides dienestā MK noteikumu Nr. 983 5. punkts.

Sajaukšana notiek tāpēc, ka abus sarunā sauc vienādi - "iepakojuma prasības". Praktiskā atšķirība ir vienkārša: līgums ar apsaimniekotāju nesakārto nevienu dokumentu par to, no kā iepakojums ir izgatavots, un sakārtota tehniskā dokumentācija nesamazina nevienu kilogramu nodokļa. Tie jākārto abi, un tie sākas no dažādiem jautājumiem.

Kas veikalā skaitās par ražotāju

Vārds maldina. Regula par ražotāju uzskata to, kura vārdā vai ar kura preču zīmi iepakojums ir projektēts vai izgatavots, neatkarīgi no tā, vai uz tā redzama vēl kāda cita zīme 3. panta 1. punkta 13. apakšpunkts. Tātad ne kastu rūpnīca, bet zīmola īpašnieks, kurš pasūtīja apdruku. Ja uz iepakojuma nav nekādas zīmes, Komisijas lasījumā ražotājs ir tas, kurš pasūta un nosaka iepakojuma specifikāciju Komisijas paziņojuma C/2026/3084 2. iedaļa.

Praksē tas nozīmē divus dažādus gadījumus vienā noliktavā. Kurjerpakas un kastes ar jūsu logo ir ražotāja līmeņa pienākumi ar visu iepriekš uzskaitīto dokumentu komplektu. Vienkāršas, neapdrukātas kastes, kas pirktas kā gatava prece, ir izplatītāja līmeņa pārbaudes: pirms preces darīšanas pieejamas tirgū jāpārliecinās, ka ražotājs, uz kuru attiecas paplašinātā atbildība, ir reģistrēts ražotāju reģistrā 19. panta 2. punkts. Vienkāršākais veids to izdarīt ir prasīt piegādātājam reģistrācijas numuru rakstiski.

Mazam uzņēmumam ir izņēmums, bet ar nosacījumu, ko der izlasīt burtiski. Ja zīmola īpašnieks ir mikrouzņēmums - mazāk par 10 darbiniekiem un apgrozījums vai bilance līdz 2 miljoniem eiro Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 3. punkts - ražotāja loma pāriet uz iepakojuma piegādātāju. Piegādātājs Latvijā šo nosacījumu izpilda pēc abiem regulas formulējumiem. Piegādātājs citā ES valstī izpilda vienu formulējumu un neizpilda otru, tāpēc šo gadījumu pats regulas teksts neatrisina, un mēs to neapgalvojam ne uz vienu pusi. Piegādātājs ārpus ES neizpilda nevienu, tāpēc pienākumi paliek pie zīmola īpašnieka.

Katram iepakojuma veidam atbilde var būt cita. Lomas pārbaude izved cauri vienam iepakojuma veidam un parāda, kādus pienākumus regula saista ar tieši šīm atbildēm.

Kas sākās 2026. gada 12. augustā

Regula stājās spēkā 2025. gada 11. februārī, un to piemēro no 2026. gada 12. augusta; vienīgais pants ar citu piemērošanas datumu ir 67. panta 5. punkts 71. pants. Klimata un enerģētikas ministrija to formulē tāpat un piebilst, ka no šī datuma piemēro tikai daļu prasību, piemēram, ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu, savukārt reģistrācijai ražotāju reģistrā, obligātajam marķējumam un atsevišķu iepakojuma veidu aizliegumiem ir citi sākuma datumi. Viena prasība ir spēkā tieši no šī datuma: pārtikas saskarē esošu iepakojumu nedrīkst laist tirgū, ja tajā PFAS ir robežvērtībā vai virs tās 5. panta 5. punkts.

Latvijā tikmēr nav tā, ko daudzi meklē: reģistrācijas numura. Uz 2026. gada 1. augustu Valsts vides dienests norāda, ka Latvijā nav izveidots atsevišķs iepakojuma ražotāju reģistrs un dienests nepiešķir EPR vai PPWR reģistrācijas numurus. Iepakojuma likums, kas ir spēkā 2026. gada 12. augustā, ir 2022. gada 1. janvāra redakcija, un tajā nav atsauces uz Regulu (ES) 2025/40. Tas nozīmē, ka nacionālais ietvars pagaidām ir nodokļa likums un divi Ministru kabineta noteikumi, bet regula darbojas tieši tiem pāri. Ja kāds piedāvā nokārtot "Latvijas EPR numuru", ir vērts pajautāt, kurā reģistrā tas tiek piešķirts.

Trīs izplatīti apgalvojumi, kas neiztur pārbaudi:

• "Vajadzīga sertificēšana neatkarīgā institūcijā." Atbilstības novērtēšanai regulā ir viena procedūra - VII pielikuma A modulis, iekšējā ražošanas kontrole, kurā ražotājs pats uz savu atbildību apliecina atbilstību. Ne paziņotās institūcijas, ne CE marķējuma iepakojumam šeit nav 38. pants. Novērtējumu var veikt laboratorija vai sertificēšanas shēma ražotāja uzdevumā, bet atbildība līdz ar to nekur nepāriet.
• "Dokumenti jāglabā 10 gadus." Termiņš ir dalīts: pieci gadi vienreiz lietojamam iepakojumam un desmit gadi atkārtoti lietojamam 15. panta 3. punkts.
• "No 2026. gada augusta tukšā vieta kastē nedrīkst pārsniegt 40 %." Nepareizas ir abas šī apgalvojuma daļas. Attiecība ir 50 %, un tā sākas 2030. gada 1. janvārī vai trīs gadus pēc attiecīgo īstenošanas aktu spēkā stāšanās, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk 24. panta 1. punkts. Tas nozīmē, ka datums var pārcelties tikai tālāk. Agrāk pienāk cits pienākums: no 2028. gada 12. februāra tirdzniecības iepakojuma pildītājam tukšā vieta jāsamazina līdz minimumam, kas vajadzīgs iepakojuma funkcionalitātei un preces aizsardzībai, un tur nekādas procentu attiecības nav. Skaitli savai kastei var pārbaudīt tukšās vietas kalkulatorā.

Marķējuma prasībām Klimata un enerģētikas ministrija paredz 2028. gada 12. augustu vai 24 mēnešus pēc īstenošanas akta spēkā stāšanās un, tā kā Komisija aktu plāno pabeigt 2026. gada pēdējā ceturksnī, ministrija sagaida piemērošanu ne agrāk kā 2028. gada pēdējā ceturksnī. Tā ir ministrijas prognoze par akta gaitu, nevis datums, uz kuru plānot iepirkumu.

Kā iegūt kilogramu skaitli no iepirkuma rēķiniem

Daudzi veikali pie šī skaitļa netiek, jo šķiet, ka jāsāk svērt katrs sūtījums. Nav jāsāk. Iepakojuma daudzumu var izrēķināt no tā, kas jau ir grāmatvedībā, katram iepakojuma veidam atsevišķi:

atlikums perioda sākumā + periodā iegādātais - atlikums perioda beigās = gada laikā tirgū laistais daudzums, ko reizina ar vienības svaru

Vienības svars nāk no piegādātāja specifikācijas, bet, ja tādas nav, no nosvērta parauga. Kompozīta iepakojumam katrs materiāls uzskaitāms atsevišķi un katram piemēro savu likmi, izņemot pārtikai un dzērieniem paredzēto kompozīta kartona iepakojumu; materiālu, kas nepārsniedz piecus procentus no vienības masas, drīkst pieskaitīt pārsvarā esošajam Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta septītā daļa. Rezultātu var ielikt nodokļa kalkulatorā, un aprēķina pamatojums jāsaglabā: likums prasa uzskaiti, kas aprēķinu pamato, un maksātājs, kuram nav pienākuma nodrošināt iepakojuma reģenerāciju un pārstrādi un kurš materiālu un svaru ar grāmatvedības dokumentiem apliecināt nevar, maksā 120 eiro gadā 24. panta ceturtā daļa. Deklarēšanas ritms ir ceturkšņa: pārskats līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam un maksājums līdz 23. datumam; ja nodoklis pamatlikmēs par visiem objektiem gadā nepārsniedz 142,29 eiro, pārskatu iesniedz līdz 20. janvārim un nodokli samaksā līdz 23. janvārim 27. panta otrā, trešā un ceturtā daļa.

Metode lūzt vienā vietā: pārdodot ārpus Latvijas. Rēķini rāda vienu kopsummu par visu iepirkto iepakojumu, bet pienākumi ir pa valstīm. Ražotājs reģistrējas katras dalībvalsts reģistrā, kurā tas pirmo reizi dara iepakojumu pieejamu 44. panta 2. punkts. Šis pienākums gan paredz, ka reģistrs valstī jau pastāv, tāpēc praksē to, kur un kā reģistrēties, pagaidām nosaka katras valsts likums; Latvijā, kā minēts iepriekš, atsevišķa reģistra vēl nav. Pārdodot tieši gala lietotājiem citā dalībvalstī, katrā no tām jāieceļ ražotāja paplašinātās atbildības pilnvarotais pārstāvis 45. panta 3. punkts. Latvijas iekšienē tas nozīmē arī to, ka distances līgums neko nemaina: sistēma attiecas uz iepakojumu neatkarīgi no tirdzniecības metodes un neatkarīgi no noslēgtā distances līguma 6.¹ panta pirmās daļas 2. punkts. Tāpēc kopsumma jāsadala pa galamērķiem, un sadalījumam vajag pierakstītu metodiku, kuru var atkārtot ar tiem pašiem datiem. Tā ir viena no veidnēm, kopā ar iepakojuma reģistru un vēstuli piegādātājiem.

Ar ko sākt: trīs soļi

1. Sadaliet iepakojumu pa veidiem un izejiet cauri lomas pārbaudei. Apdrukātās kastes, pirktās vienkāršās kastes un preces, kas atnāk jau iesaiņotas no valstīm ārpus ES, ir trīs dažādi gadījumi. Tur, kur dokumentu pienākums paliek pie jums, nosūtiet piegādātājam pieprasījumu: piegādātājam ir pienākums sniegt ražotājam visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga atbilstības pierādīšanai 16. panta 1. punkts.
2. Izrēķiniet gada kilogramus pēc iepirkuma rēķiniem un salīdziniet ar 300 kg robežu. Ja apjoms ir 300 kilogrami vai vairāk, jāslēdz līgums ar apsaimniekotāju vai jāveido sava sistēma, un tas ir jādara laikus: atbrīvojums no nodokļa nav ar atpakaļejošu datumu, tas sākas ar ceturksni pēc līguma noslēgšanas, un apsaimniekotājs jaunos līgumpartnerus var pieteikt Valsts vides dienestam reizi ceturksnī, tātad, parakstot līgumu ceturkšņa vidū, taksējami var palikt vēl divi ceturkšņi. Ja pienākums netiek pildīts, nodokli maksā divkāršā apmērā. Ja apjoms ir mazāks, dienesta lasījumā dalība sistēmā nav obligāta, bet uzskaite, nodokļa aprēķins, deklarēšana un samaksa paliek.
3. Nolieciet dokumentus vienā vietā ar termiņu. Iepakojuma reģistrs ar materiāliem un svariem, aprēķina metodika, piegādātāju specifikācijas, atbilstības deklarācija un tehniskā dokumentācija - glabāšanas termiņš pieci gadi vienreiz lietojamam iepakojumam un desmit gadi atkārtoti lietojamam. Uz iestādes pamatotu pieprasījumu dokumenti jāiesniedz 10 dienu laikā 15. panta 10. punkts, un tas ir termiņš, kurā neko nesagatavo no nulles.

Ja negribat to kārtot paši, Green Wire Media izveido un uztur reģistru jūsu vietā. Skatiet pakalpojumus →