Latvijas mājaslapu statistika: 49 258 strādājošas mājaslapas bez dominējoša mitinātāja

Latvijas tīmekli parasti mēra ar reģistrēto domēnu skaitu, un tas ir sliktākais pieejamais mērs. Reģistrēts domēns nozīmē, ka kāds par to samaksājis, nevis to, ka aiz tā kaut kas ir.

Šie skaitļi nāk no Baltijas mājaslapu pētījuma, kurā 2026. gada augustā pārbaudījām 293 806 mājaslapas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas domēnos. Zemāk ir Latvijas dati. Datu kopa ir tik liela, ka tā raksturo visu tīmekli, nevis izlasi.

Īsumā

Latvijā ir aptuveni 49 258 strādājošas mājaslapas, un atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā nav neviena mitinātāja, kas apkalpotu lielu daļu tirgus. Igaunijā divi uzņēmumi apkalpo 56,5 % valsts mājaslapu, Lietuvā viens apkalpo 41,7 %, bet Latvijā neviens vietējais uzņēmums neapkalpo pat desmito daļu. Ar to izskaidrojama lielākā daļa pārējo rādītāju: Latvijā ir lēnākais mediānais ielādes laiks telefonā (6,60 s), visvairāk mājaslapu, kas uzstāda sīkdatnes pirms piekrišanas (76 %), un vismazāk vietēji mitinātu mājaslapu (40,8 %, Igaunijā 81,2 %). Toties Latvija Baltijā ir pirmā sešos rādītājos, un visus tos izlemj viens cilvēks vienā mājaslapā: virsrakstu struktūra, hreflang, llms.txt, security.txt, sitemap aktualitāte un retāka Google fontu ielāde no CDN.

Cik mājaslapu Latvijā tiešām ir

Reģistrēto .lv domēnu ir ap 157 000. Strādājošu mājaslapu ir 49 258, tātad īsta mājaslapa ir aptuveni trešdaļai reģistrēto domēnu. No pārbaudītajiem .lv domēniem 31 % nedarbojas: tie ir noparkoti, neatbild vai atdod tikai kļūdu. Igaunijā tādu ir 25 %, Lietuvā 29 %.

Šajā rādītājā Latvija Baltijā ir pēdējā, un tas ir svarīgi ikvienam, kas pērk vai pārdod domēnus, plāno kampaņu vai raksta nozares apskatu. Ja skaitlis nāk no reģistra, tas Latvijas strādājošo tīmekli pārspīlē apmēram trīskārt.

Kādas sistēmas izmanto: WordPress atradām 13 048 Latvijas mājaslapās. Aiz tā seko platformas, kas raksturīgas tieši Latvijai. Tilda darbina 574 Latvijas mājaslapas un ir astotā lielākā platforma .lv zonā, bet Mozello, Latvijas uzņēmuma veidots mājaslapu konstruktors, Latvijā darbina 89 mājaslapas, Igaunijā 4 un Lietuvā 10.

Latvijā nav dominējoša mitinātāja

Šajā rādītājā Latvija visvairāk atšķiras no abām kaimiņvalstīm. Pats par sevi tas nav ne labs, ne slikts. Svarīgi ir tas, ko tas dod un ko atņem.

Igaunijā Zone Media apkalpo 41,7 % strādājošo Igaunijas mājaslapu, un kopā ar Elkdata šie divi igauņu uzņēmumi apkalpo 56,5 % valsts mājaslapu. Lietuvā aina ir tāda pati, tikai ar citu uzņēmumu: Interneto vizija apkalpo 39 623 mājaslapas, arī 41,7 %.

Latvijā visbiežāk mājaslapu priekšā stāv Cloudflare: 11 181 mājaslapa jeb 22,7 %. Cloudflare mājaslapas nemitina. Tas ir starpnieks, un īstie serveri aiz tā atrodas dažādās vietās. Lielākais vietējais mitinātājs ir Nano IT ar 3 717 mājaslapām (7,5 %), tam seko LeaseWeb Nīderlandē (3 438), DELSKA (2 307) un Hetzner (2 281).

To pašu rāda DNS: Cloudflare pārvalda DNS 11 915 .lv domēniem, tas ir, 24 % strādājošo Latvijas mājaslapu (Igaunijas zonā 7,6 %). Igaunijā lielu daļu DNS pārvalda vietējais Zone, bet Latvijā ceturtdaļu domēnu DNS pārvalda uzņēmums Sanfrancisko.

Tas izskaidro arī, kur mājaslapas atrodas. CDN slēpj izcelsmes serveri 31,3 % Latvijas mājaslapu, divarpus reizes vairāk nekā Igaunijā (12,2 %). No mājaslapām, kuru serveris ir redzams, Latvijā mitināti 40,8 %. Igaunijas mājaslapu savā valstī mitināti 81,2 %, Lietuvas 68,1 %.

Tam ir savi plusi un mīnusi. Pluss ir izvēle: Latvijas uzņēmums nav piesiets vienam pakalpojumu sniedzējam, un neviena uzņēmuma kļūme neaptur visu valsts tīmekli. Mīnuss ir kopējais līmenis: kur viens liels mitinātājs visiem klientiem uzreiz ieslēdz DNSSEC, HTTP/2 vai jaunāku PHP, tur valsts rādītājs uzlabojas, klientiem neko nedarot. Latvijā katru šo soli sper katrs īpašnieks atsevišķi, vai arī to nesper neviens.

Ātrums: 6,60 sekundes telefonā

Mediānā Latvijas mājaslapa galveno saturu telefonā parāda 6,60 sekundēs. Igaunijā 5,73 s, Lietuvā 6,33 s. Google slieksnī (2,5 sekundes) iekļaujas 15 % Latvijas mājaslapu, Igaunijā 22 %.

Latvijā datora un telefona vērtējums atšķiras par aptuveni 16 punktiem. Tas liecina, ka daudzas mājaslapas pārbaudītas tikai tajā ekrānā, kurā tās veidotas, un nevienā citā.

Nozaru dalījumā aina ir nepatīkami skaidra. E-komercija ir lēnākā nozare: vidējais mobilās veiktspējas vērtējums 62,5, un no izmērītajiem Latvijas veikaliem 85,8 % galveno saturu ielādē pārāk lēni (5 789 no 6 746). Otrā sliktākā ir viesmīlība un tūrisms ar 64. Ātrākās ir mediji un nozare “cits” ar 71 līdz 73. Tātad lēnākās ir tieši tās mājaslapas, kurās lēna ielāde izmērāmi maksā naudu.

Privātums: 76 % negaida atļauju

Sīkdatnes pirms piekrišanas uzstāda 76 % Latvijas mājaslapu. Tas ir augstākais rādītājs Baltijā: Igaunijā 65 %, Lietuvā 71 %.

Svarīgākais šeit nav pats procents, bet tas, ka piekrišanas rīks to gandrīz nemaina. No Latvijas mājaslapām ar uzstādītu piekrišanas rīku 90 % joprojām uzstāda sīkdatnes, pirms apmeklētājs ir kaut ko izvēlējies. Logs ir uzlikts, bet sīkdatnes tas neaptur. Interneta veikalos rādītājs ir 91,5 % (6 167 no 6 739): nozare, kurai ir vistiešākās komerciālās attiecības ar apmeklētāju, visretāk gaida viņa atļauju.

Vienā ziņā Latvija ir priekšā: Google fontus no CDN ielādē 36 % mājaslapu, un tas ir zemākais rādītājs Baltijā (Igaunijā 42 %, Lietuvā 45 %).

E-pasts: 8 % ir aizsargāti

Pret sūtītāja viltošanu patiešām aizsargāti ir 8 % Latvijas mājaslapu domēnu. Igaunijā 9 %, Lietuvā 3 %. DMARC ieraksta vispār nav 70,1 % Latvijas domēnu.

Praktiskā nozīme ir vienkārša: bez šī ieraksta jebkurš var izsūtīt e-pastu ar jūsu uzņēmuma adresi sūtītāja laukā, un saņēmēja e-pasta serveris to nevar atšķirt no jūsu vēstules.

Nozaru dalījumā labākie ir tie, no kuriem to gaida: publiskais sektors, izglītība un veselība ar 12,1 % (362 no 3 001) un finanses ar 9,3 % (97 no 1 042). Tas joprojām nozīmē, ka deviņas no desmit Latvijas finanšu iestāžu mājaslapām šo aizsardzību nav ieslēgušas.

DNSSEC ir parakstīti 12 % Latvijas domēnu. Igaunijā 22 %, Lietuvā 2 %. Uz HTTPS obligāti pāradresē 79 %, un sertifikātos 64,4 % ir Let’s Encrypt.

AI: 7 % mājaslapu bloķē AI asistentus

7 % strādājošo Latvijas mājaslapu serveri atsaka piekļuvi AI meklēšanas crawler, un tas ir augstākais rādītājs Baltijā (Igaunijā 3 %, Lietuvā 5 %). AI apmācības crawler atsaka 15 %. Šie skaitļi rāda, ko serveris patiešām atbildēja, nevis to, kas rakstīts robots.txt failā.

Robots.txt failā AI bloķēšanu visbiežāk deklarē viena nozare. To dara 21 % Latvijas mediju un izdevējdarbības mājaslapu (278 no 1 325), bet nākamā ir nozare “cits” ar 12 %, tad finanses ar 10 %, e-komercija ar 7 % un profesionālie pakalpojumi ar 4 %. Iebildumu ir pierakstījusi tieši tā nozare, kuras biznesa modeli AI meklētāji apdraud visvairāk.

Pārējo nozaru robots.txt par AI klusē, kā jau var gaidīt, ja šo jautājumu viņiem neviens nekad nav uzdevis. Ja neesat pārliecināti, kurā pusē ir jūsu mājaslapa, to var pārbaudīt, un par to esam uzrakstījuši atsevišķu rakstu: vai jūsu mājaslapa bloķē AI asistentus.

Kur Latvija Baltijā ir pirmā

Līdz šim saraksts bija nepatīkams. Tam ir arī otra puse, un abas ir vērts lasīt kopā. Latvija Baltijā ir pirmā sešos rādītājos:

• Tīra virsrakstu struktūra: 28,0 % (Igaunijā 25,9 %, Lietuvā 26,0 %)
• hreflang ir 28,2 % mājaslapu (23,0 % un 19,3 %)
• llms.txt ir 12 % (10 % un 11 %)
• security.txt ir 0,8 % (0,6 % un 0,5 %)
• Sitemap bez jauna ieraksta kopš 2024. gada: 15,8 %, zemākais rādītājs (16,5 % un 18,0 %)
• Google fonti no CDN: 36 %, zemākais rādītājs (42 % un 45 %)

Visām sešām ir kopīga iezīme: katru no tām izlemj viens cilvēks vienā mājaslapā vienā pēcpusdienā, un neviena nav atkarīga no tā, kurš mājaslapu mitina.

Pēdējā Latvija ir mediānajā ielādes laikā, vietējā mitināšanā, izcelsmes serveru slēpšanā aiz CDN un sīkdatnēs pirms piekrišanas. Katrs no šiem rādītājiem ir atkarīgs no tā, kas uzstādīts serverī, kas ieslēgts mitinātāja pusē un kas ielikts mājaslapā pirms gadiem.

Latvijas tīmeklis ir labs tajā, ko izlemj īpašnieks, un vājš tajā, ko izlemj infrastruktūra. Tā ir cena par to, ka nav liela mitinātāja, kas uzlabojumus visiem ieslēgtu uzreiz.

Ko ar šo sarakstu iesākt

Trīs lietas no šī saraksta mājaslapas īpašnieks var sakārtot pats, bez izstrādātāja:

1. DMARC ieraksts. Tas ir viens teksta ieraksts domēna DNS iestatījumos. Tāda nav 70,1 % Latvijas domēnu.
2. Kājenes gads un sitemap. Kājenē 2020. gads vai vecāks ir 14,6 % Latvijas mājaslapu. Tas ir pirmais, ko apmeklētājs redz, kad vērtē, vai uzņēmums vēl strādā.
3. Piekrišanas loga pārbaude. Atveriet savu mājaslapu pārlūka privātajā logā, neko nespiediet un paskatieties, cik sīkdatņu jau ir uzstādītas. Ja to ir vairāk nekā nepieciešamo, rīks ir uzlikts, bet sīkdatnes neaptur. To izlabo iestatījumos, mājaslapa nav jāpārbūvē.

Pārējam vajag izstrādātāju: 6,60 sekunžu mediānajam ielādes laikam, mitināšanas izvēlei, DNSSEC un produktu marķējumam veikalos (Latvijā 2,6 %, Igaunijā 14,7 %). Tie nav iestatījumi, bet darbs, un tieši šeit Latvija atpaliek visvairāk.

Ja gribat zināt, kur šajā sarakstā ir tieši jūsu mājaslapa, pētījuma lapā ir pārbaudes rīks, un mūsu uzturēšanas plāni aptver tieši šo sarakstu.

Metode īsumā

2026. gada augustā pārbaudījām 293 806 mājaslapas no 306 872 domēnu kopas .lv, .ee un .lt zonās. Katrai mājaslapai nolasījām HTTP, DNS un TLS datus, atvērām to īstā pārlūkā un izmērījām ar Google PageSpeed, visu no vienas fiksētas vietas. Mūsu crawler katrā pieprasījumā godīgi nosauca sevi. Publicējam tikai kopsavilkumus, un nevienu mājaslapu nenosaucam blakus tās trūkumam. Pilna metode un visi skaitļi ir pētījuma lapā.