Latvijas mājaslapu statistika: 49 258 strādājošas mājaslapas un neviens saimnieks

Latvijas tīmekli parasti mēra ar reģistrēto domēnu skaitu, un tas ir sliktākais pieejamais mērs. Reģistrēts domēns nozīmē, ka kāds par to samaksājis, nevis to, ka aiz tā kaut kas ir.

Šie skaitļi nāk no Baltijas mājaslapu pētījuma, kurā 2026. gada augustā pārbaudījām 293 806 mājaslapas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas domēnos. Latvijas griezums ir zemāk. Tas ir pietiekami liels, lai to sauktu par tīmekļa stāvokli, nevis par izlasi.

Īsumā

Latvijā ir aptuveni 49 258 strādājošas mājaslapas, un Latvijas tīmeklim, atšķirībā no kaimiņu tīmekļiem, nav saimnieka. Igaunijā divi uzņēmumi apkalpo 56,5 % valsts mājaslapu, Lietuvā viens tur 41,7 %, bet Latvijā neviens vietējais uzņēmums neapkalpo pat desmito daļu. Tas izskaidro gandrīz visu pārējo sarakstu: Latvijai ir lēnākais mediānais ielādes laiks telefonā (6,60 s), augstākais sīkdatņu pirms piekrišanas rādītājs (76 %) un zemākā vietējā mitināšanas daļa (40,8 % pret Igaunijas 81,2 %). Vienlaikus Latvija vada Baltijā sešās lietās, un tās visas ir tādas, ko izlemj viens cilvēks vienā mājaslapā: virsrakstu struktūra, hreflang, llms.txt, security.txt, sitemap svaigums un Google fontu izmantošana.

Cik mājaslapu Latvijā tiešām ir

Reģistrēto .lv domēnu ir ap 157 000. Strādājošu mājaslapu ir 49 258, tātad aptuveni trešdaļai reģistrēto domēnu ir īsta mājaslapa. No pārbaudītajiem .lv domēniem 31 % nedarbojas: noparkoti, neatbild vai atdod tikai kļūdu. Igaunijā tie ir 25 %, Lietuvā 29 %.

Tas ir Latvijas sliktākais rādītājs šajā griezumā, un tam ir tieša nozīme ikvienam, kas pērk vai pārdod domēnu vārdus, plāno kampaņu vai raksta nozares apskatu. Ja skaitlis nāk no reģistra, tas Latvijas dzīvo tīmekli pārspīlē apmēram trīskārt.

Uz kā tas viss darbojas: WordPress atradām 13 048 Latvijas mājaslapās. Aiz tā ir vietējais slānis, ko citur neredz. Tilda darbina 574 Latvijas mājaslapas un ir astotā lielākā platforma .lv zonā, bet Mozello, pašas Latvijas uzņēmuma būvētājs, mājās uztur 89 mājaslapas pret 4 Igaunijā un 10 Lietuvā.

Latvijas tīmeklim nav saimnieka

Šis ir tas Latvijas rādītājs, kas atšķiras no abu kaimiņu rādītājiem, un tas nav ne labs, ne slikts, kamēr nav pateikts, ko tas maksā.

Igaunijā Zone Media apkalpo 41,7 % strādājošo Igaunijas mājaslapu, un kopā ar Elkdata divi igauņu uzņēmumi tur 56,5 % valsts tīmekļa. Lietuvā tā pati forma ar citu vārdu: Interneto vizija apkalpo 39 623 mājaslapas, arī 41,7 %.

Latvijā lielākais vārds mājaslapu priekšā ir Cloudflare ar 11 181 mājaslapu jeb 22,7 %, un Cloudflare mājaslapas nemitina. Tas ir starpnieks, un īstie serveri aiz tā ir izkaisīti. Lielākais īstais vietējais mitinātājs ir Nano IT ar 3 717 mājaslapām (7,5 %), aiz tā LeaseWeb Nīderlandē (3 438), DELSKA (2 307) un Hetzner (2 281).

DNS to pasaka otrreiz: Cloudflare tur DNS 11 915 .lv domēniem, tas ir, 24 % strādājošo Latvijas mājaslapu, pret 7,6 % Igaunijas zonā. Kur Igaunija savu DNS uzticēja Zone, Latvija ceturtdaļu uzticēja uzņēmumam Sanfrancisko.

Tāpēc arī ģeogrāfija izskatās tā, kā izskatās. 31,3 % Latvijas tīmekļa īsto izcelsmi slēpj CDN, divarpus reizes vairāk nekā Igaunijā (12,2 %), un no tām mājaslapām, kuru izcelsme ir redzama, Latvijā stāv 40,8 %. Igaunijā 81,2 %, Lietuvā 68,1 %.

Ko tas dod un ko atņem. Dod izvēli: Latvijas uzņēmums nav piesiets vienam pakalpojumu sniedzējam, un neviena viena uzņēmuma kļūme neaptur valsts tīmekli. Atņem kopējo līmeni: kur viens saimnieks visiem uzreiz ieslēdz DNSSEC, HTTP/2 vai jaunāku PHP, tur valsts rādītājs uzlabojas bez neviena klienta rīcības. Latvijā katru šo soli sper katrs īpašnieks atsevišķi, vai arī nesper neviens.

Ātrums: 6,60 sekundes telefonā

Mediānā Latvijas mājaslapa galveno saturu telefonā parāda 6,60 sekundēs. Igaunijā 5,73 s, Lietuvā 6,33 s. Zem Google 2,5 sekunžu sliekšņa iekļaujas 15 % Latvijas mājaslapu pret Igaunijas 22 %.

Starpība starp datora un telefona vērtējumu Latvijā ir ap 16 punktiem. Tā parāda, cik daudz mājaslapu ir pārbaudītas tikai uz tā ekrāna, uz kura tās būvētas, un ne uz viena cita.

Pa nozarēm griezums ir nepatīkami skaidrs. E-komercija ir lēnākā nozare: vidējais mobilās veiktspējas vērtējums 62,5, un no izmērītajiem Latvijas veikaliem 85,8 % galveno saturu ielādē pārāk lēni (5 789 no 6 746). Otrā sliktākā ir viesmīlība un tūrisms ar 64. Ātrākās ir mediji un “cits” ar 71 līdz 73. Tātad mājaslapas, kur lēna ielāde izmērāmi maksā naudu, ir lēnākās pārbaudītās mājaslapas.

Privātums: 76 % negaida atļauju

Sīkdatnes pirms piekrišanas uzstāda 76 % Latvijas mājaslapu. Tas ir Baltijas augstākais rādītājs: Igaunijā 65 %, Lietuvā 71 %.

Svarīgākais šeit nav pats procents, bet tas, ka piekrišanas rīks to gandrīz nemaina. No Latvijas mājaslapām ar uzstādītu piekrišanas rīku 90 % joprojām liek sīkdatnes, pirms apmeklētājs kaut ko izvēlējies. Logs ir uzlikts, bet nekas aiz tā nav pieslēgts. Interneta veikalos rādītājs ir 91,5 % (6 167 no 6 739): nozare, kurai ir vistiešākās komerciālās attiecības ar apmeklētāju, visretāk gaida viņa atļauju.

Vienā lietā Latvija vada: Google fontus no CDN ielādē 36 % mājaslapu, kas ir zemākais rādītājs Baltijā (Igaunijā 42 %, Lietuvā 45 %).

E-pasts: 8 % ir aizsargāti

Pret sūtītāja viltošanu reāli aizsargātas ir 8 % Latvijas mājaslapu domēnu. Igaunijā 9 %, Lietuvā 3 %. DMARC ieraksta vispār nav 70,1 % Latvijas domēnu.

Praktiskā nozīme ir vienkārša: bez šī ieraksta jebkurš var izsūtīt e-pastu ar jūsu uzņēmuma adresi sūtītāja laukā, un saņēmēja pasts to nevar atšķirt no jūsu vēstules.

Pa nozarēm labākie ir tie, no kuriem to gaida: publiskais sektors, izglītība un veselība ar 12,1 % (362 no 3 001) un finanses ar 9,3 % (97 no 1 042). Tas joprojām nozīmē, ka deviņas no desmit Latvijas finanšu iestāžu mājaslapām šo aizsardzību nav ieslēgušas.

DNSSEC ir parakstīti 12 % Latvijas domēnu. Igaunijā 22 %, Lietuvā 2 %. HTTPS piespiež 79 %, un sertifikātos 64,4 % ir Let’s Encrypt.

AI: durvis aizvērušas 7 %

Robots.txt failā AI meklēšanas crawler programmām piekļuvi liedz 7 % strādājošo Latvijas mājaslapu, kas ir Baltijas augstākais rādītājs pret Igaunijas 3 % un Lietuvas 5 %. Apmācības crawler programmas bloķē 15 %.

Šo skaitli gandrīz pilnībā veido viena nozare. Bloķēšanu deklarē 21 % Latvijas mediju un izdevējdarbības mājaslapu (278 no 1 325), bet nākamā nozare ir “cits” ar 12 %, tad finanses ar 10 %, e-komercija ar 7 % un profesionālie pakalpojumi ar 4 %. Vienīgā nozare, kuras biznesa modeli atbilžu dzinējs apdraud tieši, ir vienīgā nozare, kas savu iebildumu ir pierakstījusi.

Pārējiem robots.txt par šo jautājumu klusē, un tas ir tieši tas, ko sagaidītu, ja jautājumu viņiem neviens nekad nav uzdevis. Ja neesat pārliecināts, kurā pusē stāv jūsu mājaslapa, to var pārbaudīt, un mēs par to esam uzrakstījuši atsevišķi: vai jūsu mājaslapa bloķē AI asistentus.

Kur Latvija Baltijā ir pirmā

Līdzšinējais saraksts bija nepatīkams. Šis ir tā otrā puse, un to ir vērts lasīt kopā ar pirmo. Latvija vada Baltijā sešās vietās:

• Tīra virsrakstu struktūra: 28,0 % (Igaunijā 25,9 %, Lietuvā 26,0 %)
• hreflang ir 28,2 % mājaslapu (23,0 % un 19,3 %)
• llms.txt ir 12 % (10 % un 11 %)
• security.txt ir 0,8 % (0,6 % un 0,5 %)
• Sitemap bez jauna ieraksta kopš 2024. gada: 15,8 %, zemākais rādītājs (16,5 % un 18,0 %)
• Google fonti no CDN: 36 %, zemākais rādītājs (42 % un 45 %)

Visām sešām ir viena kopīga iezīme, un tā ir šī raksta secinājums. Katru no tām izlemj viens cilvēks vienā mājaslapā vienā pēcpusdienā. Neviena nav atkarīga no tā, kurš mājaslapu mitina.

Tur, kur Latvija ir pēdējā, ir mediānais ielādes laiks, vietējā mitināšana, CDN, aiz kura pazūd izcelsme, un sīkdatnes pirms piekrišanas. Katra no tām ir atkarīga no tā, kas uzstādīts serverī, kas ieslēgts pie mitinātāja un kas ielikts mājaslapā pirms gadiem.

Latvijas tīmeklis ir labs tajā, ko izlemj īpašnieks, un vājš tajā, ko izlemj infrastruktūra. Tā ir precīza cena par to, ka saimnieka nav.

Ko ar šo sarakstu iesākt

Trīs lietas šajā rakstā mājaslapas īpašnieks var nokārtot pats, bez izstrādātāja:

1. DMARC ieraksts. To pievieno domēna DNS iestatījumos, un tas ir viens teksta ieraksts. 70,1 % Latvijas domēnu tā nav.
2. Kājenes gads un sitemap. 14,6 % Latvijas mājaslapu kājenē stāv 2020. gads vai vecāks. Tas ir pirmais, ko apmeklētājs redz, vērtējot, vai uzņēmums vēl strādā.
3. Piekrišanas loga pārbaude. Atveriet savu mājaslapu pārlūka privātajā logā, neko nespiediet un paskatieties, cik sīkdatņu jau ir uzstādītas. Ja to ir vairāk par nepieciešamajām, rīks ir uzlikts, bet nav pieslēgts, un tas ir iestatījums, nevis pārbūve.

Pārējais prasa izstrādātāju: mediānais 6,60 sekunžu ielādes laiks, mitināšanas izvēle, DNSSEC un veikala produktu marķējums, kas Latvijā ir 2,6 % pret Igaunijas 14,7 %. Tie nav iestatījumi, tie ir darbs, un tieši tur Latvijas rādītāji atpaliek visvairāk.

Ja gribat zināt, kur šajā sarakstā stāv konkrēti jūsu mājaslapa, pētījuma lapā ir pārbaudes rīks, un mūsu uzturēšanas plāni ir uzbūvēti tieši ap šo sarakstu.

Metode, īsumā

2026. gada augustā pārbaudījām 293 806 mājaslapas no 306 872 domēnu kopas .lv, .ee un .lt zonās. Katrai mājaslapai veicām HTTP, DNS un TLS nolasījumus, apmeklējumu ar īstu pārlūku un Google PageSpeed mērījumu no vienas fiksētas vietas. Crawler katrā pieprasījumā sevi godīgi nosauca. Publicējam tikai kopsavilkumus, un neviena mājaslapa netiek nosaukta blakus tās trūkumam. Pilna metode un visi skaitļi ir pētījuma lapā.