Cik mājaslapu ir Latvijā? Domēnu ir 157 000, mājaslapu 49 258

Uz jautājumu, cik mājaslapu ir Latvijā, parasti atbild ar reģistrēto .lv domēnu skaitu. Tas skaitlis ir īsts, bet mājaslapu ir apmēram trīs reizes mazāk. Baltijas mājaslapu pētījumā 2026. gada jūlijā un augustā mēs Latvijas, Igaunijas un Lietuvas domēnus pārbaudījām līdz pēdējam solim: vai pārlūks aiz domēna tiešām atrod mājaslapu. Vairumā gadījumu neatrod.

Īsumā

Latvijā ir 49 258 strādājošas mājaslapas, lai gan reģistrēto .lv domēnu ir ap 157 000. Igaunijā strādā 76 100 mājaslapas no aptuveni 200 000 .ee domēniem, Lietuvā 95 014 no 259 659 .lt domēniem. Tātad mājaslapa, kuru cilvēks var atvērt, ir tikai aiz apmēram trešdaļas reģistrēto Baltijas domēnu, atkarībā no valsts 31 līdz 38 %. No domēniem, kurus varējām izmērīt, pavisam nedarbojas 31 % Latvijā, 29 % Lietuvā un 25 % Igaunijā. Ja Latvijas tirgus apjomu rēķina no reģistra, uz katru redzamo mājaslapu tiek pieskaitīti vairāk nekā divi domēni, aiz kuriem nekā nav.

No reģistra līdz strādājošai mājaslapai

Katrai valstij ir divi domēnu saraksti. Viens ir reģistra saraksts: domēni, par kuriem katru gadu maksā un kurus citē tirgus apskatos. Otrs ir tas, ko cilvēks tiešām var atvērt. Ceļš no pirmā līdz otrajam ir trīs soļi.

Reģistrēti. Latvijas reģistrs NIC.LV publicē grafiku, nevis skaitli, un no tā nolasīts .lv 2026. gada augustā bija ap 157 000. Igaunijas reģistrs jūnija beigās ziņoja par 199 647 .ee domēniem un jūlijā pārsniedza 200 000. Lietuvas reģistrs skaitu publicē kā ikdienas datu eksportu: augusta beigās, kad pētījums ņēma datus, tas rādīja 259 659 .lt domēnus, bet 2026. gada 14. septembrī jau 260 806.

Atrodami. Domēnu sarakstu ņēmām no Common Crawl domēnu grafa, kurā ir katrs domēns, kas parādās tā publiskajā tīmekļa indeksā. Apvienojām četrus izlaidumus, kas kopā aptver gadu. No aptuveni 157 000 .lv domēniem šajā gadā parādās 71 251, no aptuveni 200 000 .ee domēniem 101 728, no 259 659 .lt domēniem 133 893. Ja domēna nav visa gada publiskajā tīmeklī, uz to gada laikā nav vedusi neviena saite, un arī tas ir atradums.

Strādājoši. Tad apmeklējām visus 306 872 domēnus šajā sarakstā un izmērījām 293 806. Strādājoša mājaslapa ir tāda, kurā pārlūks nonāk līdz īstai lapai. Latvijā tādu ir 49 258, Igaunijā 76 100, Lietuvā 95 014, kopā trijās valstīs ap 220 000.

	Reģistrēti	Gada laikā publiskajā indeksā	Strādājošas mājaslapas	Daļa no reģistrētajiem
Latvija (.lv)	ap 157 000	71 251	49 258	ap 31 %
Igaunija (.ee)	ap 200 000	101 728	76 100	ap 38 %
Lietuva (.lt)	259 659	133 893	95 014	ap 37 %

Igaunijā aiz reģistrēta domēna mājaslapa ir visbiežāk, Lietuvā gandrīz tikpat bieži, Latvijā visretāk. Viena atruna, to pašu min arī pētījuma nodaļa: strādājoša mājaslapa, kuras nav Common Crawl, principā ir iespējama, tāpēc strādājošo mājaslapu skaits var būt tikai par mazu, un tikai nedaudz.

Ko nozīmē “nedarbojas”

Nestrādājošo daļa ir rēķināta pret domēniem, kurus varējām sasniegt, nevis pret reģistra kopsummām, un “nedarbojas” pētījumā nozīmē kaut ko precīzu. Tāds domēns vairs nekur neved, stāv reģistratora tukšajā lapā vai atbild tikai ar kļūdām. Tā nav lēna mājaslapa, nav neglīta mājaslapa un nav mājaslapa aiz paroles. Tas ir domēns, ko kāds reiz reģistrēja un, iespējams, joprojām apmaksā, bet aiz kura mājaslapas vairs nav.

Absolūtos skaitļos tie ir 21 985 .lv domēni, 25 628 .ee un 38 879 .lt. Ja tos pašus rēķina pret reģistra kopsummām, aina ir vēl sliktāka, jo tiem vēl jāpieskaita domēni, kas publiskajā indeksā neparādās vispār.

Trešais stāvoklis: domēns kā ceļa zīme

Starp strādājošajiem un nestrādājošajiem ir vēl viens stāvoklis. No mājaslapām, kurām varējām redzēt, kur pārlūks beigās nonāk, uz pavisam citu vietni pāradresē 8,8 % Latvijas, 10,8 % Igaunijas un 6,0 % Lietuvas sākumlapu: 3 375, 6 896 un 4 485 domēni. Vecs zīmols ved uz jauno, nacionālais domēns uz .com, projekts uz mātes uzņēmumu.

Pētījums saskaita arī šaurāku gadījumu, kad nacionālais domēns ved uz to pašu zīmolu citā galotnē: Latvijā tādu ir 1 471, Igaunijā 1 717, Lietuvā 1 072. Uzņēmums savu .lv vai .ee tur tikai kā norādi. Igaunijā, kur pavisam nestrādājošu domēnu ir vismazāk, šādu norāžu ir visvairāk, un daļa no tā, kas izskatās pēc igauņu kārtības, patiesībā ir konsolidācija.

Šie domēni skaitās strādājoši. Mājaslapu skaitā tie nav ieskaitīti, jo savas mājaslapas aiz tiem nav.

Kā mājaslapa pazūd

Kāpēc mājaslapa pazūd, pētījums neredz, bet tas redz, kā izskatās laiks pirms tam. Nodaļa par sasalušajām mājaslapām saskaita mājaslapas, kuru kājenē joprojām ir autortiesību gads: Latvijā 16 698, Igaunijā 22 790, Lietuvā 34 348. Latvijā 14,6 % no tām rāda 2020. gadu vai vecāku, Igaunijā 8,6 %, Lietuvā 14,3 %. Tās visas ir strādājošas mājaslapas, un Latvijā un Lietuvā katra septītā no tām pati publiski datē savu pamestību.

No šejienes nāk nākamie nestrādājošie domēni. Mājaslapai, kurai piecus gadus neviens nav pieskāries, pietiek ar vienu neapmaksātu mitināšanas rēķinu, vienu sertifikātu, kuram beidzies termiņš, vai vienu servera atjauninājumu, lai tā sāktu atbildēt tikai ar kļūdām. Domēna atjaunošana to neglābj. Tā ir rinda bankas izrakstā, bet par pašu mājaslapu neviens neatbild. Domēns pārdzīvo mājaslapu, un reģistrs to turpina skaitīt.

Ko varat pārbaudīt paši un kam vajag izstrādātāju

Četras pārbaudes neprasa izstrādātāju un aizņem dažas minūtes:

• Atrodiet savu domēnu. Pētījuma lapā ir pārbaudes rīks, kas parāda, vai jūsu adrese bija starp 306 872 pētījuma domēniem.
• Izlasiet savu kājeni. Atveriet mājaslapu telefonā pārlūka privātajā logā un atrodiet autortiesību gadu. Ja tur ir 2020. gads vai vecāks, jūsu mājaslapa ir tajā grupā, un apmeklētājs šo gadu var izlasīt tikpat labi kā jūs.
• Noskaidrojiet, kurš par ko maksā. Pārbaudiet, vai domēna un mitināšanas rēķini nonāk pie viena cilvēka un vai šis cilvēks vēl strādā uzņēmumā. Ja maksā viens, bet par mājaslapu atbild cits vai neviens, brīdi, kad tā pārstās strādāt, neviens nepamanīs.
• Pāradresējiet, nevis atstājiet noparkotu. Ja domēns vajadzīgs tikai vārda aizsardzībai, novirziet to uz savu īsto mājaslapu. Pāradresācija pētījumā skaitās strādājoša, noparkota lapa skaitās nestrādājoša, un klientam tā izskatās pēc slēgta uzņēmuma.

Izstrādātāju vajag tad, kad mājaslapa ir kas vairāk par vizītkarti un tā jāuztur darba kārtībā: atjauninājumi laikā, sertifikāti atjaunoti pirms termiņa beigām, serveris ar atbalstītu versiju, rezerves kopijas, kuras vismaz reizi ir tiešām atjaunotas, un kāds, kas pamana, ka sākumlapa atbild ar kļūdu, pirms to pamana klients. Tas nav iespaidīgs darbs, bet tas ir parasts un labi zināms darbs, un tieši to ietver mūsu uzturēšanas plāni.

Kāpēc mēs to varam apgalvot

Šie skaitļi nāk no gandrīz pilnas uzskaites, nevis izlases. 2026. gada jūlijā un augustā izmērījām 293 806 no 306 872 Baltijas domēniem mūsu sarakstā, no vienas fiksētas vietas, ar crawler, kas katrā pieprasījumā godīgi nosauca sevi. Publicējam tikai kopsavilkumus, un neviena mājaslapa netiek nosaukta blakus tās trūkumam. Metode un visas nodaļas ir Baltijas mājaslapu pētījumā.

Ja gribat zināt, nevis minēt, atsūtiet mums adresi, un mēs pateiksim, kādā stāvoklī jūsu mājaslapa ir šodien un kas tai draud.